sestdiena, 2011. gada 17. decembris
ceturtdiena, 2011. gada 1. decembris
otrdiena, 2011. gada 25. oktobris
piektdiena, 2011. gada 23. septembris
Mazliet no cīņu mākslas filozofijas...
Ju jutsu
– tā ir drošība!
Jebkuras
tradicionālās kaujas mākslas būtība ir radīt cilvēkā drošību.
Ju jutsu mākslā
koncentrēta ideja par cilvēka drošību kā stratēģisks uzdevums, un sevī apvieno
unikālu tehnikas arsenālu taktiskās stratēģijas nodrošinājumā.
Nevar apgalvot,
ka Ju jutsu ir labākais pašaizsardzības līdzeklis, bet pareizāk būtu teikt, ka
tas ir līdzeklis ar kura palīdzību cilvēks kļūst drošāks. Iegūstot drošību
cilvēkam rodas iespēja izslēgt efektīva uzbrukuma esamību.
Ir zināms sens
kaujas mākslu princips – pretinieka drošību turēt savās rokās. Kā redzams, tad
šeit par pretinieka iznīcināšanu nav ne runa, tāpēc ir pilnīgi noraidāms
princips par to, ka labākā aizsardzība ir uzbrukums.
Ja runājam par
to, ar ko tieši Ju jutsu atšķiras no citām kaujas mākslām, tad neiedziļinoties
austrumu alegorijās var teikt, ka Ju jutsu tas ir: specifiska dinamika, biomehānika un
tehniskais arsenāls.
Nodarbojoties ar
Ju jutsu tiek strukturēta sportista personība, tiek radīts veselīgs prioritāšu
sakārtojums. Cilvēks mācās būvēt sevi, vadīt savu psiholoģisko un ķermenisko
stāvokli, tas ir mācās vadīt sevi.
Kaujas mākslas
pamatā ir izdalīti 3 pamatprincipi:
1)
negaidīt, 2) neskatīties, 3) neatvērties!
Tagad
mazliet sīkāk par katru:
1.
Sākšu ar pašu vienkāršāko un saprotamāko. Tas tiek
ievērots praktiski visās kaujas mākslu paveidos, tāpēc ka pretinieka mērķis ir
atklāt un ievainot jūs visatklātākajās un pieejamākajās ķermeņa daļās.
2.
Nākošais princips – neskatīties. Šeit pastāv brīdinājums
par psiholoģisku koncentrēšanos uz detaļām, kuras ir otršķirīgas un
mazsvarīgas.
3.
Pēdējais princips – negaidīt. Šis princips ir bāzisks
princips, kurš formē domāšanas izpratni darbam ar ieroci. Ieroča ātrums rokā
pārsniedz cilvēka reakcijas iespējas, tāpēc aizsargāties pret jau sākušos
uzbrukumu ir par vēlu, mēs esam nolemti sakāvei jau pašā mūsu domas idejā, jo
neņemam vērā principālu atšķirību starp aizsardzību un drošību.
Runājot par
ideālu kaujas mākslas apmācības procesu, kā paraugu var nosaukt attiecības
starp tēvu un dēlu. Jo tuvāk ideālam – jo labāks rezultāts.
Varam noformulēt
četrus pamatapstākļus, kuri nepieciešami lai sasniegtu augstu meistarību:
·
Skolotāja spēja iemācīt skolēnus;
·
Skolotāja vēlme iemācīt;
·
Skolnieka vēlme iemācīties;
·
Skolnieka spēja mācīties.
Tādā veidā
klasiskā kaujas mākslas apmācība bāzējas uz savstarpējām attiecībām starp
skolotāju un skolēnu. Pamatā šīm attiecībām ir labsirdība un uzticēšanās. Tikai
pie šādiem apstākļiem skolēns spēs sevi izvērtēt un uztvert viņam pasniegto kaujas
mākslas arsenālu un zināšanu kopumu.
Un atceraties,
ka lepnums, iedomība un ambīcijas ir
labākā aizsardzība pret zināšanām, tad šis princips ir pilnībā nepieņemams, ja
mēs esam atnākuši šeit lai mācītos.
Mācoties apgūt
kaujas mākslu, cilvēks mācās vadīt un kontrolēt savas emocijas, papildinot savu
profesionālismu kaujas mākslā.
Pamatota
pārliecība par savām spējām un spēku ļauj pašam būt mazāk agresīvam, un
attiecībā pret pretinieku, pielietot savas kaujas mākslas zināšanas uz
saprātīga pielietošanas principa. Galu galā pretinieks jau tiek uztverts kā
jūsu partneris. Tieši šajā etapā, cilvēks kurš nodarbojas ar kaujas mākslu,
gūst garīgu uzvaru, kura nav atdalāma no fiziska pārākuma. Tā arī ir patiesā
uzvara.
Ir daudzi
cilvēki un tikpat daudz dažādu kaujas mākslu, kuri nezina kādu kaujas mākslu
izvēlēties un kura ir tā labākā.
Te varam teikt
tikai to, ka jums jāatrod savs skolotājs un sava sistēma un, tad varās jūs
apsveikt ar jauna ceļa sākumu. Ceļš, kurš jūs vedīs uz harmoniju gan dvēselē,
gan ķermenī.
svētdiena, 2011. gada 10. jūlijs
Ko tad es mācu savos treniņos?
Par Hap Ki Do, un ne tikai…
Šajā rakstā mazliet pastāstīšu par
savos treniņos izmantoto metodiku. Treniņos un tā procesā izmantojam un
apgūstam tuvcīņas un pašaizsardzības paņēmienus no vairākām austrumu kaujas
cīņu mākslām, bet vislielākais arsenāls ( vismaz 70%) tiek ņemts no korejiešu pašaizsardzības cīņas
mākslas Hapkido.
Kas ir Hapkido? Šis vārds sastāv no
trim patstāvīgiem vārdiem: Hap-enerģija, Ki- koncentrācija, koncentrēšanās,
Do-ceļš, tātad Hapkido ir enerģijas koncentrēšanas ceļš. Jūsu ķermeņa enerģija
tiek koncentrēta un uzkrāta vienā konkrētā organisma punktā. Ar elpošanas
vingrinājumu palīdzību tā tiek koncentrēta un pēc tam izpildot vingrinājumu vai
tuvcīņas paņēmienu, uzkrātā enerģija tiek līdz ar sitiena momentu vai tuvcīņas
paņēmiena izpildi izsviesta ārā no Jūsu ķermeņa.
Hapkido nav uzbrukuma un agresiju
kultivējoša austrumu kaujas māksla. Tā savā būtībā nepasniedz draudus, agresiju
un ļaunumu.
Neapšaubāmi, ka trenējoties un
apgūstot pašaizsardzības jeb hapkido paņēmienus, cilvēka organisms tiek trenēts
un norūdīts dažādu ikdienišķu un sadzīvisku grūtību un problēmu pārvarēšanai.
Savos treniņos izmantojam metodiku ar sadzīviska rakstura uzbrukuma
atvairīšanas tehniku gan uz ielas gan telpās.
Ar austrumu cīņas kaujas mākslām
nodarbojos no 1989. gada. Šajā laika periodā esmu nodarbojies ar karatē, ju
jutsu un policijas speciālo ju jutsu, kas ir specifisks sporta veids. Uzkrājot
vairāk kā 20 gadu pieredzi dažādos austrumu cīņas mākslu veidos esmu nonācis
pie secinājuma, ka Hapkido ir universāls pašaizsardzības cīņas mākslas veids,
jo tas ietver sevī tādu kaujas mākslu paņēmienu klāstu no ju jutsu, karate,
aikido, real aikido, taekwondo, džudo un kaujas sambo. Hapkido paņēmienu
darbības pamatā ir roku un kāju sviru griešana gan uz iekšu, gan āru.
Ļoti svarīgs aspekts apgūstot hapkido
pašaizsardzības paņēmienus ir kritienu izpildes pareiza tehnikas pagūšana un to
izpratne, jo Hapkido paņēmieni ietver sevī daudzus paņēmienus, kuru izpildes
rezultātā pretinieks tiek nogāzts uz zemes, tāpēc ļoti svarīgi ir iemācīties
pareizi nokrist, tādā veidā netraumējot sevi un pasargājoties no traumām.
Dažādu iesildīšanās un staipīšanās
vingrinājumu rezultātā tiek panākta organisma lokanība, muskuļu saišu un
mugurkaula nostiprināšanas efekts.
Savos treniņos mēs iemācāmies
atbrīvoties no dažāda veida satvērieniem gan pie drēbēm, gan pie ķermeņa daļām,
tāpat iemācāmies atbrīvoties no žņaudzošiem satvērieniem.
Treniņu metodikā ietverti
pašaizsardzības paņēmieni pret roku un kāju sitieniem, pret bruņotiem uzbrukumiem
( uzbrukumā tiek izmantots nazis, pistole, koka nūja vai sadzīves priekšmeti.
Neiztrūkstoša treniņu sastāvdaļa ir
metienu izpildes tehnika. Metieni tiek izpildīti kā pašaizsardzības paņēmienu
izpildes noslēdzošais posms daudzos pašaizsardzības paņēmienos aizsardzībā pret
sitieniem un bruņotiem uzbrukumiem.
Nobeigumā es gribētu pateikt, ka to,
ko es pasniedzu tuvcīņas un pašaizsardzības treniņos vienā vārdā nevarētu
nosaukt par hapkido, bet gan es gribētu to nosaukt kādā līdz šim nedzirdētā
vārdā, jo nekur pasaulē nepastāv šāds pašaizsardzības cīņas mākslas veids, un
šis vārds ir Ai Hap Ju.Te došu šī vārda tulkojumu: Ai no
vārda AIKIDO, Hap no vārda HAPKIDO un Ju no vārda JU JUTSU, bet īsāk sakot tas
saucas AIHAPJU ( tas nozīmē visu
trīs iepriekš minēto kaujas mākslu sintēzi ), bet tā kā šāds sporta veids vēl
nav reģistrēts, tad manis pasniegto pašaizsardzības sporta veidu varētu nosaukt
par Special Ju Jutsu.
Ceru, ka šis raksts viesīs kaut
nelielu ieskatu manu pasniegto treniņu procesā un metodikā.
ceturtdiena, 2011. gada 26. maijs
sestdiena, 2011. gada 14. maijs
Abonēt:
Ziņas (Atom)