Ju jutsu
– tā ir drošība!
Jebkuras
tradicionālās kaujas mākslas būtība ir radīt cilvēkā drošību.
Ju jutsu mākslā
koncentrēta ideja par cilvēka drošību kā stratēģisks uzdevums, un sevī apvieno
unikālu tehnikas arsenālu taktiskās stratēģijas nodrošinājumā.
Nevar apgalvot,
ka Ju jutsu ir labākais pašaizsardzības līdzeklis, bet pareizāk būtu teikt, ka
tas ir līdzeklis ar kura palīdzību cilvēks kļūst drošāks. Iegūstot drošību
cilvēkam rodas iespēja izslēgt efektīva uzbrukuma esamību.
Ir zināms sens
kaujas mākslu princips – pretinieka drošību turēt savās rokās. Kā redzams, tad
šeit par pretinieka iznīcināšanu nav ne runa, tāpēc ir pilnīgi noraidāms
princips par to, ka labākā aizsardzība ir uzbrukums.
Ja runājam par
to, ar ko tieši Ju jutsu atšķiras no citām kaujas mākslām, tad neiedziļinoties
austrumu alegorijās var teikt, ka Ju jutsu tas ir: specifiska dinamika, biomehānika un
tehniskais arsenāls.
Nodarbojoties ar
Ju jutsu tiek strukturēta sportista personība, tiek radīts veselīgs prioritāšu
sakārtojums. Cilvēks mācās būvēt sevi, vadīt savu psiholoģisko un ķermenisko
stāvokli, tas ir mācās vadīt sevi.
Kaujas mākslas
pamatā ir izdalīti 3 pamatprincipi:
1)
negaidīt, 2) neskatīties, 3) neatvērties!
Tagad
mazliet sīkāk par katru:
1.
Sākšu ar pašu vienkāršāko un saprotamāko. Tas tiek
ievērots praktiski visās kaujas mākslu paveidos, tāpēc ka pretinieka mērķis ir
atklāt un ievainot jūs visatklātākajās un pieejamākajās ķermeņa daļās.
2.
Nākošais princips – neskatīties. Šeit pastāv brīdinājums
par psiholoģisku koncentrēšanos uz detaļām, kuras ir otršķirīgas un
mazsvarīgas.
3.
Pēdējais princips – negaidīt. Šis princips ir bāzisks
princips, kurš formē domāšanas izpratni darbam ar ieroci. Ieroča ātrums rokā
pārsniedz cilvēka reakcijas iespējas, tāpēc aizsargāties pret jau sākušos
uzbrukumu ir par vēlu, mēs esam nolemti sakāvei jau pašā mūsu domas idejā, jo
neņemam vērā principālu atšķirību starp aizsardzību un drošību.
Runājot par
ideālu kaujas mākslas apmācības procesu, kā paraugu var nosaukt attiecības
starp tēvu un dēlu. Jo tuvāk ideālam – jo labāks rezultāts.
Varam noformulēt
četrus pamatapstākļus, kuri nepieciešami lai sasniegtu augstu meistarību:
·
Skolotāja spēja iemācīt skolēnus;
·
Skolotāja vēlme iemācīt;
·
Skolnieka vēlme iemācīties;
·
Skolnieka spēja mācīties.
Tādā veidā
klasiskā kaujas mākslas apmācība bāzējas uz savstarpējām attiecībām starp
skolotāju un skolēnu. Pamatā šīm attiecībām ir labsirdība un uzticēšanās. Tikai
pie šādiem apstākļiem skolēns spēs sevi izvērtēt un uztvert viņam pasniegto kaujas
mākslas arsenālu un zināšanu kopumu.
Un atceraties,
ka lepnums, iedomība un ambīcijas ir
labākā aizsardzība pret zināšanām, tad šis princips ir pilnībā nepieņemams, ja
mēs esam atnākuši šeit lai mācītos.
Mācoties apgūt
kaujas mākslu, cilvēks mācās vadīt un kontrolēt savas emocijas, papildinot savu
profesionālismu kaujas mākslā.
Pamatota
pārliecība par savām spējām un spēku ļauj pašam būt mazāk agresīvam, un
attiecībā pret pretinieku, pielietot savas kaujas mākslas zināšanas uz
saprātīga pielietošanas principa. Galu galā pretinieks jau tiek uztverts kā
jūsu partneris. Tieši šajā etapā, cilvēks kurš nodarbojas ar kaujas mākslu,
gūst garīgu uzvaru, kura nav atdalāma no fiziska pārākuma. Tā arī ir patiesā
uzvara.
Ir daudzi
cilvēki un tikpat daudz dažādu kaujas mākslu, kuri nezina kādu kaujas mākslu
izvēlēties un kura ir tā labākā.
Te varam teikt
tikai to, ka jums jāatrod savs skolotājs un sava sistēma un, tad varās jūs
apsveikt ar jauna ceļa sākumu. Ceļš, kurš jūs vedīs uz harmoniju gan dvēselē,
gan ķermenī.
