Pašaizsardzība. Šis vārds sevī ietver gana daudz jēdzienu, kuri saistīti gan ar teoriju, gan arī praksi. Tāpēc vispirms apskatīsim kas tad ir
pašaizsardzība. Internetā un citos masu saziņas līdzekļos daudz ir par šo jēdzienu daudz spriests un runāts. Un tieši tāpēc es necentīšos savos rakstos kaut ko iebilst un interpretēt citu autoru domas un prātulas. Ar šo vēstījumu vēlos aizsākt rakstu ciklu par ikdienas pilsoņa variantiem sevis un savu tuvāko aizstāvēšanu no ļaundariem un personām, kuras tendētas uz pretlikumīgām darbībām. Pats esmu ilgstoši nodarbojies ar šo jautājumu pētīšanu gan teorētiski, gan arī no praktiskā viedokļa. Domāju, ka mans 20 gadu darba stāžs, kurš pavadīts drošības struktūrās, kura laikā strādāju par instruktoru Valsts policijā, ikdienā mācot policijas darbiniekus uzbrukuma atvairīšanā un aizturēšanas taktikā piešķir man zināmu uzdrīkstēšanos padalīties ar savu pieredzi gan teorijā, gan praksē, lai līdzcilvēki mācītos sevi aistāvēt un izvairīties no konfliktsituācijām, kurās viņa varētu kļūt par upuriem. Tāds tad nu īsumā būtu mans mērķis šo rakstu sērijai. Un būšu ļoti gandarīts, ja arī kādu citu tas viss ieinteresēs.Protams,
pašaizsardzība nav apgūstama teorētiski, atraujot to no praktiskā pielietojuma un izpratnes. Nu jau zināmu laika periodu esmu pievērsies hapkido, gan
hapkido filozofijai, gan praktiskajiem cīņas paņēmieniem, jo
hapkido ir pašaizsardzība jeb pašaizsardzības cīņas māksla, kuras dzimtene ir Koreja, kaut gan saknes meklējamas Japānā.Šoreiz iesākumam beigšu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru